Studenšu korporāciju darbības trimdā pirmsākumi

Pēc 16 gadu sekmīgas un daudzpusīgas darbības Studenšu Prezidiju konvents (turpmāk tekstā S!P!K!) bija spiests izbeigt savu darbību. Nepilnu mēnesi pēc Latvijas okupācijas jaunā komunistu valdība 1940.gada 13.jūlijā steidzās slēgt studentu un studenšu korporācijas, savāca viņu dokumentus un apķīlāja mantu.

Studenšu korporāciju locekles dalījās latviešu tautas traģiskajā liktenī – viena daļa palika dzimtenē, otru daļu aizveda uz Sibīriju aizrestotos vagonos, bet trešā daļā pirms kara beigām devās bēgļu gaitās uz rietumiem.

Latvijā studenšu korporāciju un līdz ar to S!P!K! dzīvē iesākās 50 gadu ilgs pārtraukums, kas beidzās ar Padomju Savienības sabrukumu un neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošanu.

Trimdā nonākušās studenšu korporāciju locekles pēc dažu gadu pārtraukuma centās atjaunot kā korporācijas, tā arī S!P!K! darbību, bet jaunie dzīves apstākļi, sevišķi lielie attālumi, dzīvojot izkliedētām pa vairākiem kontinentiem, uzspieda pārmaiņas kā korporāciju, tā arī S!P!K! darbībai.

Baltijas Universitātes dibināšana

1946.gadā Hamburgā tiek nodibināta Baltijas Universitāte, ko pēc pusgada pārcēla uz Pinnebergu. Universitātes dzīvei nostabilizējoties, latviešu studenti sāk rosīgi dibināt savas sabiedriskās organizācijas.

S!k! Daugaviete fil! Lūcija Bērziņa, atceroties korporāciju dibināšanu Pinnebergā, ir teikusi: „Es šķirstu Baltijas universitātes nedēļas izdevuma „Information Bulletin” sadzeltējušās lapas un nogrimstu atmiņās par tām tālajām, grūtajām dienām. Lasot par mūsu akadēmisko dzīvi toreiz, gribas to raksturot ar diviem vārdiem: grūtības un nedrošība. Universitāte, telpu trūkuma dēļ, spiesta noturēt lekcijas ēku bēniņos, pagraba telpās un līdzīgās vietās. Kurināmā stāvoklis pārlaistos ziemas mēnešos esot bijis kritisks, ir bijis stipri jāierobežo kurināmā patēriņš. Tas pats ar elektrību. Ikkatra studenta un mācībspēka nākotne bija nezināma un ar pagātni to saistīja tikai garīgas saites, materiālu saišu vairs nebija nekādu, nebija savas zemes, savas valsts, savas ģimenes, nekāda materiāla nodrošinājuma, bija tikai kailā dzīvība un tagadne – viena pelēka diena pēc otras. Tagad ir grūti saprotams, kā šai nedrošības atmosfērā varēja norisināties studenšu un studentu organizēšanās un jaunu korporāciju dibināšana. Tomēr jaunajai paaudzei bija nepieciešams garīgs līdzsvars, saites ar pagātni. Ja to nebūtu, zustu arī pēdējie dzīves balsti. Šīs garīgās, nacionālās saites vienoja studentus un studentes viņu organizācijās. Draudzība, kas apvienoja šos jaunos cilvēkus, deva piederības sajūtu vienādi domājošai ļaužu grupai.”

1947.gada martā pie Baltijas Universitātes darbību sāka s!k! Spīdola – pirmā latviešu studenšu korporācija trimdā, mēnesi vēlāk – studenšu korporācija Zinta. Pirmā garantē komānu pie s!k! Dzintra, otrā – pie s!k! Daugaviete. Jaunajām korporācijām Baltijas Universitātē bija sevišķi laba vide sevis veidošanai un augšanai korporāciju tradīcijās un latviski akadēmiskā garā, jo daudzi mācībspēki un vecāko kursu studenti bija korporanti. Veidojās arī aktīva sabiedriskā dzīve.

Studenšu korporācijas darbības Vācijā uzplaukums un noriets

Krietns skaits latviešu no Vācijas dienvidu apgabaliem studēja Minhenes Universitātē. Atsevišķām tautībām šajā universitātē bija studentu biedrības, no kurām viena no visaktīvākajām bija latviešu studentu biedrība, no kuras laika gaitā attīstījās viena studentu un viena studenšu korporācija - 1947.gada septembrī nodibinājās trešā latviešu studenšu korporācija trimdā – s!k! Staburadze, kas savu komānu garantēja pie s!k! Dzintra.

Palielinoties trimdas latviešu sabiedriskajām aktivitātēm, pieauga arī korporāciju līdzdalība un pienākumi. 1948.gada 27.augustā Eslingenā notika S!P!K! pirmā oficiālā sanāksme trimdā, tajā piedalījās 66 korporantes. 1949.gada 31.oktobrī trimdas S!P!K! uzņēma par loceklēm s!k! Spīdola, s!k! Zinta, tā paša gada 19.decembrī s!k! Staburadze.

1948.gada jūnijā Heidelbergā bija nodibinājusies ceturtā studenšu korporācija trimdā – Kaibala, vēlāk pārdēvēta par Kameni, kas garantēja komānu pie s!k! Daugaviete, taču jaunajās emigrācijas zemēs locekles bija ļoti izkaisītas un 1950.gadā Kamene darbību izbeidza.

Masveida bēgļu izceļošanas dēļ 1949.gadā tika likvidēta Baltijas Universitāte un apsīka arī S!P!K! darbība. Arī Minhenes latviešu studentu apvienība strauji saruka, jo daudzi aizceļoja uz citām amerikāņu zonas augstskolām. No tā cieta arī jaunizveidotās korporācijas. Līdz ar to arī Minhenes studentu organizācijas beidza darboties 1949.gada rudenī.

S!P!K! darbības periods Vācijā bija īss, tomēr šajā laikā pierādījās, ka studenšu korporācijām Latvijā liktais pamats ir spēcīgs un izturīgs.

S!P!K! locekles visos piecos kontinentos

Emigrācijas vilnis 1949. un 1950.gadā studenšu korporāciju locekles aiznes uz pieciem kontinentiem. Vislielākais skaits vienkopus nonāk Ņujorkā, ASV, kur rodas Studenšu Korporāciju Kopa Ņujorkā, 1954.gadā tiek atjaunots S!P!K!, kura funkciju apvienot korporācijas un noteikt galvenos darbības pamatprincipus papildināja mērķis veicināt brīvas un nacionālas Latvijas valsts atgūšanu, saglabāt un izkopt nacionālo apziņu, latviešu valodu, kultūru, zinātni, tradīcijas un uzturēt Latvijas korporāciju garu. Korporācijas piesaistīja sev jaunas locekles, korporantu skaits turpināja intensīvi pieaugt. Tomēr trimdā attālums sašķēla katras korporācijas saimi vairākās kopās jeb grupās, atkarībā no dzīves vietas. Kopās notika konventi, tos vadīja kopas vēlētas amatpersonas, tās uzņēma un audzināja jaunās meitenes.

Vai korporācijām trimdā būs nākotne? Tas bija akūts jautājums trimdas sākuma gados. Vai jaunajām latviešu studentēm, dzīvojot un mācoties pavisam citādā kultūrā būs interese par šo tradīcijām bagāto organizāciju, kas jau pašā sākumā liek solīties uz mūžu? Bažas izrādījās nevietā. Visos kontinentos, kur darbojās studenšu korporācijas, iestājās jaunas meitenes, gan mazākā skaitā nekā Rīgā. Jaunās paaudzes uzņemšana bija svarīgs notikums visu korporāciju dzīvē, jo tas apklusināja bažas un stiprināja darba prieku. Trimdas pieredze rāda, ka studenšu korporāciju neiznīcina ne lieli attālumi, ne arī dzīve divās kultūrās, ja ir saglabāts to idejiskais saturs: tēvzemes mīlestība, uzticība latviešu valodai un kultūrai, draudzība, godaprāts, akadēmiskais gars.

Mūsdienās lielākā daļa studenšu korporāciju locekles dzīvo Latvijā, tomēr samērā liels skaits korporantu ir palikuši uz patstāvīgu dzīvi ārzemēs, tur strādā, mācās, audzina bērnus. Joprojām darbojas atsevišķas kopas, kuras ārzemēs uzņem arī jaunas locekles.