S!P!K! VĒSTURE

Izveidošana un darbība Latvijā līdz 1940. gadam

1924.gada 2.decembrī pastāvošās studenšu korporācijas - Daugaviete, Gundega, Dzintra un Imeria - vienojās par Studenšu Prezidiju Konventa (S!P!K!) dibināšanu. S!P!K! pievienojas vēl piecas korporācijas: Selga, Gaujmaliete, Varavīksne 1927.gadā, Sororitas Tatiana 1932.gadā un Aurora 1933.gadā. Ne tikai korporāciju, bet arī korporantu skaitam pieaugot, S!P!K! izveidojās par spēcīgu organizāciju. No 1919.-1940.gadam no 2183 Latvijas Universitātes absolventēm 1370, t.i., 62,8%, bija korporantes.

Sākot ar dibināšanas brīdi, S!P!K! aktīvi darbojās, lai izveidotu vienotas tradīcijas vai saskaņotu jau esošās, kārtoja studenšu korporāciju savstarpējās attiecības saskaņā ar pieņemtajiem statūtiem un komāniem. S!P!K! iesaistījās visās LU studentu aktivitātēs, piedalījās Studentu padomes darbā, kā arī laikraksta „Universitas" izdošanā. S!P!K! piedalās valsts mēroga sabiedriskajā un kultūras dzīvē, valdības rīkotajās oficiālajās pieņemšanās. Par tradīciju kļūst ziedojumu vākšana gan maznodrošinātajiem, gan bērniem, gan studentiem, gan tuberkulozes slimniekiem (Baltās puķes diena) u.c. Korporāciju aktivitātes bija sabiedrībā redzamas un tās plaši atspoguļoja presē.

Nepilnu mēnesi pēc Latvijas okupācijas jaunā komunistiskā valdība 1940.gada 13.jūlijā steidzās slēgt studenšu un studentu korporācijas, līdz ar to apsīka arī 16 gadus ilgā sekmīgā un daudzpusīgā S!P!K! darbība.

S!P!K! darbība trimdā

1944.gadā daudzas korporāciju locekles devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu. 1945.gadā Otrā pasaules kara beigās bēgļi sāka pulcēties UNRRAs (United Nations Relief and Rehabilitation Organization) nometnēs Vācijā, kas sekmēja oficiālu korporāciju darbības centru izveidi Eslingenā un Pinnebergā. 1946.gadā Hamburgā tika nodibināta Baltijas Universitāte (BU), kuru pēc pusgada pārcēla uz Pinnebergu. Universitātes dzīvei nostabilizējoties, latviešu studenti sāka rosīgi dibināt savas sabiedriskās organizācijas. 1947.gadā pie BU darbību sāka studenšu korporācija Spīdola, kas ir pirmā latviešu studenšu korporācija trimdā, un mēnesi vēlāk - studenšu korporācija Zinta. Krietns skaits latviešu studēja Minhenes Universitātē, pie kuras vēl tajā pašā gadā tika dibināta studenšu korporāciju Staburadze. Palielinoties trimdas latviešu sabiedriskajām aktivitātēm, pieauga arī korporāciju līdzdalība un pienākumi, tāpēc 1948.gada 27.augustā Eslingenā notika pirmā oficiālā S!P!K! sanāksme trimdā, līdz ar to uzsākot S!P!K! darbību ārpus Latvijas. 1949.gadā trimdas S!P!K! tika uzņemtas jaundibinātās korporācijas: Spīdola, Zinta un Staburadze. Taču jau 1949.gadā masveida bēgļu izceļošanas dēļ tika likvidēta BU, un S!P!K! darbība apsīka. 

Vislielākais bēgļu skaits vienkopus nonāca Ņujorkā. 1951.gadā, lai uzturētu korporāciju aktivitāti, tika izveidota Studenšu korporāciju kopa Ņujorkā. 1954.gadā tika izstrādāti trimdas statūti, kas ietvēra Latvijas S!P!K! principus, līdz ar to oficiāli atjaunojot S!P!K!, S!P!K! funkciju apvienot korporācijas un noteikt galvenos darbības principus, papildināja mērķis veicināt brīvas un nacionālas Latvijas valsts atgūšanu, saglabāt un izkopt nacionālo apziņu, latviešu valodu, kultūru, zinātni, tradīcijas un uzturēt Latvijas korporāciju garu. S!P!K! sēdeklis atradās Ņujorkā. S!P!K! ietilpa 12 studenšu korporācijas; trīs Vācijā dibinātās korporācijas S!P!K! tika uzņemtas 1954.gadā.

Korporantu skaits turpināja intensīvi pieaugt. Latvijā uzņēma tikai studentes, trimdā varēja uzņemt arī tās, kas studijas beigušas un pirmo akadēmisko grādu ieguvušas pēc korporāciju darbības izbeigšanas 1940.gada rudenī. Korporāciju locekles bija izkaisītas pa visu pasauli, un darbs noritēja vietējās kopās vai grupās, plašāk tiekoties korporāciju jubilejās un lielos latviešu sarīkojumos. Daudzās korporācijās darbojās Palīdzības fondi, kas atbalstīja gados vecākās vai grūtībās nonākušās locekles. Studentes guva atbalstu no stipendiju fondiem. Ar mērķi vākt līdzekļus, lai atbalstītu latviskus un nacionālus pasākumus, 1968.gadā Ņujorkā Latvijas Korporāciju apvienība un S!P!K! nodibināja Tēvijas fondu.

Atjaunotā S!P!K! darbība Latvijā

Korporācijas savu darbību Latvijā sāk atjaunot 80-to gadu beigās, līdz ar Padomju Savienības sabrukumu. 1990.gada 2.jūlijā LU Lielajā aulā, piedaloties rektoriem Jurim Zaķim un Egonam Lavendelim, svinīgā aktā tika iezīmēta studenšu un studentu korporāciju vienotas darbības oficiāla atsākšanās Latvijā. 1990.gada 6.oktobrī Rīgā, tiekoties pārstāvēm no 8 studenšu korporācijām, kas bija atjaunojušas savu darbību - Daugaviete, Gundega, Dzintra, Imeria, Selga, Gaujmaliete, Varavīksne, Sororitas Tatiana - tika atjaunota S!P!K! darbība Latvijā. No 1991.-1993.gadam S!P!K! tika uzņemta Aurora, kā arī Vācijā dibinātās studenšu korporācijas: Spīdola, Zinta un Staburadze. S!P!K! pievienojās arī Līga, kura 1993.gadā no Latvijas Mūzikas akadēmijas studenšu kopas pārtapa par korporāciju.


 .