Auroras dibinātājas: Herta Bindemane, Leonija Caunīte, Antonija Guzlēna-Daudiša, Anna Dzene-Kalniņa, Tekla Pīternika-Dreimane, Marcianna Pīternika-Kivleniece, Antoņina Jurkāne-Kalvele, Katrīna Kašene-Nadziņa, Veronika Jaunzeme, Michaline Kupče, Ieva Lavrinoviča, Veronika Lūriņa, Josephine Mukte-Tamberga, Austra Resne-Dzilna, Marianna Rubule-Barkāne, Anna Ruško-Broliša, Marija Tuče, Anna Dzalbe-Vagale, Ženija Zmičirevska-Zvaigzne.

Krāsu nozīme: zelts - lēcošās saules zelts, nerūsošo gara vērtību krātuve; zils - debess zils, gara brīvība, uzticība; purpurs - rīta purpura blāzma, sirds degsme, vienotības spēks.

Korporācijas idejiskie atbalstītāji un goda filistri bija viņa Ekselence bīskaps un Latvijas Saeimas vicepriekšsēdātājs Jāzeps Rancāns, Latvijas Tautas Labklājības ministrs Vladislavs Rubulis, ārsts Vincents Barkāns un Daugavpils Skolotāju institūta direktore Valerija Seile. V.Seile bija Latgales tautas atmodas laika sabiedriskā darbiniece un viena no pirmajām Latgales novada sievietēm, kura ieguvusi augstāko izglītību Maskavas un Pēterburgas universitātēs. V.Rubulis ir ļoti palīdzējis Latgales jaunajām studentēm saņemt pabalstus studiju turpināšanai. Tāpat ar vislabākajām atmiņām auroras piemin ārstu V.Barkānu.

Sākumā korporācijai piedēvēja novadniecisku raksturu, bet, draudzības saitēm paplašinoties, par korporācijas loceklēm uzņēma arī studentes, kas nākušas no citiem novadiem. Piektos korporācijas gada svētkus 1939.gadā svinēja 89 auroras.

Latvijas okupācijas laikā auroras pulcējās neregulāri un 1944.gada 8.maijā notika pēdējā plašākā tikšanās. Daudzas auroras aizbrauca no Latvijas - vairums uz Rietumiem, dažas uz Austrumiem, citas tika deportētas uz Sibīriju. Bija arī kreisi noskaņotas korporācijas locekles. Padomju laikos studentu korporācijas aizliedza, bet, neskatoties uz to, Latvijā palikušās auroras Gada svētkos (it kā svinot Staņislavus) vienmēr sanāca kopā. Visaktīvākā bija Antonija Guzlēna-Daudiša, kura centās visas auroras saturēt kopā. Tika organizēti konventi gan auroru dzimšanas, gan vārda dienās. Nelielas sanākšanas ir notikušas pat parkā, uz soliņa dzerot termosā līdzpaņemto kafiju.

Ap 1952./53.gadu Amerikā, sazinoties 9 filistrēm, dzima doma par Auroras atjaunošanu svešumā. 1954.gada ievēlēja pirmo trimdas prezidiju. Pēc 30 gadiem Kanādā, Amerikā, Vācijā un Austrālijā jau bija 74 auroras. Vislielākā auroru kopa atrodas Toronto, Kanādā.

Mainoties laikiem, trimdas auroras ierosina atjaunot korporāciju Latvijā. 1991.gada vasarā Kanādā par meitenēm uzņēma 3 Latvijā dzīvojošas universitāšu absolventes - Ilzi Dārziņu, Smaidu Bāliņu un Ināru Brasliņu - krāsas viņām piešķīra 1992.gada jūnija sākumā.

1992.gada 11.jūnijā ar Latvijas Universitātes zinātņu prorektora R.Kondratoviča uzmundrinājumu tiek apstiprināti Auroras atjaunotie statūti. Studenšu korporācija Aurora Latvijā atjaunojās, pateicoties trimdas auroru lielajam materiālajam atbalstam. Ļoti daudz ir palīdzējusi krustmāte k! Gundega.

1992.gadā novembrī Auroru uzņem S!P!K!