Studenšu korporācija Spīdola piedzima pēckara Vācijas drupās, Pinebergā, Baltijas universitātes paspārnē. Tas notika 1947.gada 11.marta vakarā, Aula Magna pagrabā, kopā sanākot 30 jaunām latviešu studentēm.

Vārds "Spīdola" ņemts no latviešu dzejnieka Raiņa daiļdarba "Uguns un nakts", kur Spīdola simbolizē sevī latviešu nacionālo kultūru un mākslu.

Krāsu skaidrojums:

• Zelts - Spīdolas domas pieder tēvzemes zelta druvām.
• Violets - Spīdolas gars dzirkstī violetā liesmu kvēlē.
• Balts - Spīdolas ticība baltajai dienai.

S!K! Spīdola veidota uz tradīciju, disciplīnas, vecākuma principa un amatpersonu autoritātes pamatiem.

S!K! Spīdola goda filistres/filistri, kuras(-i) ir korporācijas idejiskie veicinātāji un atbalstītāji, ir sekojošas(-i): Dr. Anna de Svedborg-Raimonda (1.02.1903. Jaungulbene - 27.11.1977. Venecuēla), korporācijā uzņemta 1947.gada 27. septembrī, Vācijā; Prof. Elfrīda Karlsone-Bērziņa (18.04.1904. Rīga - 4.06.1983. Kanāda), korporācijā uzņemta 1962.gada 26. novembrī, Toronto, Kanādā.

S!K! Spīdola savu darbību Latvijā uzsāka 1991.gada 28. jūlijā, kad Brīvības coetū uzņēma 18 spīdolas un tika izveidota Rīgas kopa. Lielākās s!k! Spīdola kopas ir Rīgā, Sidnejā, Toronto, Klīvlandē, Ņujorkā. Patlaban pasaulē ir 369 spīdolas.